• lv
    • ru
    • en
  • | +371 67242470 | info@drbutkevicadentalpractice.com
    Paradontoloģija

    Paradontoloģija

    Parodontoze

    Parodontoze ir smaganu slimība, kas atkarībā no tās smaguma pakāpes un norises veida var būt vai nu pavisam nemanāma un pacientam neradīt nekādus simptomus, vai arī vēlākā stadijā noārdīt tik daudz zobu kaulaudu, ka zobus vairs nav iespējams glābt un tie paši sāk izkrist. Parodontoze ir biežākais zobu zaudēšanas iemesls pasaulē.

    Tiek uzskatīts, ka visā pasaulē parodontoze skar četras piektdaļas cilvēku! Tāpat parodontoze ir saistīta ar tādām veselības problēmām kā sirds un asinsvadu slimības, bakteriālā pneimonija, diabēts. Kas par parodontozi būtu jāzina ikviena un kad ir īstais laiks vērsties pie speciālista?

    Gingivīts

    Gingivitis

    Gingivīts ir smaganu iekaisuma vieglākā forma. Tas izraisa smaganu apsārtumu, pietūkumu un tās var bieži asiņot. Šajā posmā pacients var just nelielu diskomfortu, taču šādas sajūtas var arī nebūt. Gingivītu lielākoties izraisa nepareiza mutes higiēna. Ar profesionālu palīdzību un pareizu kopšanu mājas apstākļos gingivītu ir iespējams izārstēt.

    Periodontīts

    Periodontitis

    Ja gingivītu neārstē, pamazām veidojas periodontīts. Laika gaitā zobu aplikums plešas tālāk un nokļūst aiz smaganām. Aplikuma baktēriju radītie toksīni tās kairina. Tie veicina hronisku iekaisuma reakciju, kurā organisms vēršas pats pret sevi, zobu atbalstošie audi un kauls sabrūk un tiek iznīcināts. Smaganas vairs cieši nepieguļ zobiem un veido kabatas (telpu starp zobu un smaganu), kurās iekļūst infekcija. Slimībai attīstoties, kabatas kļūst dziļākas un iet bojā vēl vairāk smaganu saistaudu un kaula.

    Šis graujošais process nereti norisinās gandrīz bez jūtamiem simptomiem. Beigu beigās zobs kļūst kustīgs un to var nākties izņemt.

     

    Parodontozes veidi

    Pastāv dažādi periodontīta veidi. Visbiežāk sastopamie ir šādi:

    • Agresīvais periodontīts ir novērojams citā ziņā klīniski veseliem pacientiem. Raksturīgs tas, ka zoba balstošās struktūras strauji noārdās, kauls izzūd. Šo slimību ietekmē iedzimtība.
    • Hroniskais periodontīts izpaužas kā zobu balstaudu iekaisums, progresējošs balstošās struktūras un kaula zudums. Šis ir visbiežāk sastopamais periodontīta veids, un tam raksturīga kabatu veidošanās un/vai smaganu atkāpšanās. Šī slimība pārsvarā skar pieaugušos, taču ir novērojama arī agrākā vecumā. Zoba balstošā struktūra parasti noārdās lēni, taču brīžiem šis process var kļūt straujāks. Periodontīts kā sistēmiskas slimības izpausme bieži vien sākas agrīnā vecumā. Parasti ar periodontītu saistās tādas sistēmiskas slimības kā sirds slimības, elpceļu slimības un diabēts.
    • Nekrotisks periodontīts ir infekcijas slimība, kam raksturīga smaganu audu, periodontālo saišu un alveolu nekroze. Šie bojājumi pārsvarā novērojami cilvēkiem, kas cieš no sistēmiskām kaitēm, piemēram HIV, nesaņem pietiekamu uzturu vai kuriem ir imūndepresija.

    Kā tiek ārstēta parodontoze?

    Parodontozes ārstēšanas pasākumus un metodes nosaka ārsts parodontologs, izvērtējot slimības pakāpi un pārējos aspektus. Laikus diagnosticējot, parodontozes gaitu var ievērojami palēnināt, tādējādi pagarinot kaulaudu mūžu un zobu noturību tajos.

    Parodontozes profilakse

    Lai novērstu iespējamo parodontozes (periodontīta) attīstību, pacienti var veikt vienkāršus pasākumus:

    • rūpīga mutes dobuma higiēna – tīrīšana vismaz divreiz dienā, vismaz vienu reizi dienā tiek lietots zobu diegs;
    • zobu higiēnista apmeklējums vismaz vienu reizi sešos mēnešos – speciālists pirmais var pamanīt izmaiņas un ieteikt tālāko rīcību, taču – higiēnista apmeklējumi paši par sevi ievērojami samazina jebkādu aplikumu uz zobiem un līdz ar to arī parodontozes iespējamību kā tādu.

    Ja jums ir radušies kādi ar smaganu veselību vai parodontozes ārstēšanu saistīti jautājumi, piesakieties konsultācijai pie zobārsta vai apmeklējiet mūsu zobu higiēnistes, kas ne tikai veiks augsta līmeņa zobu higiēnu, bet arī sniegs konsultāciju par visiem pacientam svarīgiem jautājumiem.